15. Nāve tos gana kā avis, taisnā ceļā tie nonāk tās valstī. Pienāk rīts, un viņu augums sairst. Pazeme kļūst viņiem par mājokli, bet taisnie valdīs pār viņiem, rītam austot.
16. Taču manu dvēseli atpestīs Dievs, no pazemes varas Viņš mani ņems pie Sevis.
17. Tāpēc nebēdā, ja kāds kļūst bagāts, ja vairojas viņa nama spožums,
18. jo mirdams viņš neko nespēj līdzi paņemt un viņa godība neiet viņam līdzi.