28. Un tie tuvojās pilsētiņai, kurp tie gāja, bet Viņš likās ejot tālāk.
29. Un viņi To gauži lūdza un sacīja: "Paliec pie mums, jo vakars metas, un diena jau pagalam!" Un Viņš iegāja pie tiem palikt.
30. Un notika, ka Viņš, ar tiem pie galda sēdēdams, maizi ņēma, pateicās, pārlauza un tiem to deva,
31. tad viņu acis tapa atvērtas un tie Viņu pazina; bet Viņš no tiem nozuda.