12. Tad govis aizgāja taisni pa ceļu virzienā uz Bet-Šemešu, iedamas pa vienām un tām pašām sliedēm, nepārtraukti maudamas, solīti pa solītim, un tās nenogriezās ne pa labi, ne pa kreisi; un filistiešu lielkungi sekoja tām līdz Bet-Šemešas robežām.
13. Bet-Šemešas iedzīvotāji pašreiz pļāva ielejā kviešus, un, kad tie savas acis pacēla un ieraudzīja šķirstu nākam, tad tie, to redzēdami, kļuva līksmi.
14. Un rati nobrauca Jozuas, Bet-Šemešas iedzīvotāja, tīrumā un tur apstājās. Un tur bija liels akmens, un tie saskaldīja ratus malkā, bet govis tie upurēja kā dedzināmo upuri Tam Kungam.